pārpublicēts no www.vadiparmainas.lv
Vasara ir pārmaiņu laiks, kad pārslēgt darbošanās ātrumu un intensitāti, un varbūt atrast, kādu vaļīgāku dienu. Dienu, kurā pilnībā nonākt savā komforta zonā. Vai arī gluži pretēji, saprast, ka tāda brīva diena, kad lielie darbi apdarīti un visi kolēģi un sadarbības partneri ir offline, rada stresu, jo ir ārpus ikdienas komforta zonas.
Pārmaiņu vadīšanā komforta zona ir bieži lietots termins. Viens no pārmaiņu vadīšanas lielajiem domātājiem Bridges pat saka, ka pārmaiņas sākas tad, kad beidzas komforta zona. Cilvēki, kas darbā vai personīgajā dzīvē piedzīvo pārmaiņas, saka, ka ir sajūta, ka pārmaiņas nekad nebeidzas. Ja saliekt šos divus kopā, tad sanāk, ka cilvēks nekad vairs nenonāk savā komforta zonā. Tas, protams, ir aplami. Pirmkārt, apgalvojumi kā “nekad”, “nekas”, “vienmēr” ,“visu laiku”, “viss” pārmaiņu vadīšanas kontekstā liecina tikai par sakāpinātu emocionālo reakciju uz notiekošos nevis objektīvo realitāti. Otrkārt, cilvēki bieži vien nepamana, ka kaut kas, kas vakar bija jauns un svešs, pie kā vajadzēja pierast, vai ko vajadzēja iemācīties, šodien jau ir cilvēka komforta zonā.
Kas tad ir komforta zona? Pajautāju šo jautājumu saviem sekotājiem sociālajos tīklos. Saņēmu 7 atbildes un tikai viena no tām tika uzrakstīta publiski. Tas vedina domāt, ka komforta zona ir kaut kas ļoti personisks, ar ko nav jādalās ar visu pasauli.
Atbildes varēja iedalīt 2 grupās:
1) Komforta zona brīvajā laikā un
2) Komforta zona darbā.
Komforta zona brīvajā laikā ir saistīta ar atpūtu – mieru, relaksāciju, vides sakārtošanu, vērošanu, sarunām ar saviem mīļajiem. Komforta zona darbā saistās ar darba pienākumiem, kurus cilvēkam patīk veikt, kurus veicot viņš/a zina, ka rezultāts būs tāds, kas sniedz gandarījumu. Komforta zona ir vieta, kurā dabūt piepildījumu, apliecinājumu, ka tevis pietiek, ka tu vari. Komforta zona pārmaiņās ir svarīga, jo tā atjauno cilvēka ticību savem spēkiem un varēšanai.
Comments